Vēsture

Līdzīgi kā citās Latvijas pilsētās, arī Kuldīgā līdz pat 20. gs. otrajai pusei galvenā ūdens ieguve bija no grodu, vēlāk urbtajām akām. Ūdeni no šīm akām varēja sūknēt ar virzuļsūkņiem, kas bija gatavoti no koka, bet vēlāk no metāla.

Arī kanalizācijas sistēmas nebija attīstītās, lielākoties notekūdeņi tika novirzīti grāvjos vai upēs.

20. gs. otrajā pusē tika likti pamati ūdenssaimniecībai, no kuriem tā attīstījās līdz mūsdienām. Sākotnēji Kuldīgā ūdenssaimniecību un kanalizācijas pakalpojumus, kā arī citus pakalpojumus, sniedza un apkalpoja Kuldīgas rajona komunālo uzņēmumu trests, kas tika izveidots uzreiz pēc Otrā pasaules kara.

Pirmo ūdensvadu Kuldīgas pilsētā sāka būvēt 1956. gadā, kad tika izurbta pirmā artēziskā aka. Savukārt, būvējot ugunsdzēsēju depo, 1959. gadā sāka urbt otru artēzisko aku, sākumā ūdenstornis un aka tika nodoti ugunsdzēsēju vajadzībām, taču vēlāk to nodeva komunālo uzņēmumu kombinātam, kas apsaimniekoja arī ūdenssaimniecību. 1964. gadā abi artēziskie urbumi tika savienoti vienā ūdensvada tīklā, piecus gadus vēlāk, 1969. gadā tika izurbta trešā artēziskā aka un pievienota kopējam ūdensvadu tīklam. Sākotnēji visās akās bija uzstādīti centrbēdzes sūkņi, bet vēlāk tos nomainīja ar dziļurbuma sūkņiem. Uzstādītie sūkņi varēja ūdeni sūknēt pa tiešo ūdensvadu tīklā, kuram pieslēgti divi ūdenstorņi, ar rezervuāru kopējo tilpumu 100 m³.

Pilsētas kanalizācijas projektu izstrādāja 1960. gadā. 1962. gadā jau izbūvēja pirmos metrus saimnieciskās un fekālās kanalizācijas vadus. Pakāpeniski turpinot izbūvēt kanalizācijas vadus, izveidojās kanalizācijas tīkls ar keramiskajām caurulēm, kuru diametrs bija no 150 līdz 300 mm un kopējais garums 8800 metri. Sākumā notekūdeņus ievadīja Ventā neattīrītus, bet 1967. gadā, kad ekspluatācijā nodeva attīrīšanas ierīču pirmo kārtu, tika uzsākta notekūdeņu mehāniska attīrīšana. Lai uzlabotu un atvieglotu darba apstākļus attīrīšanas ierīcēs strādājošajiem pie divstāvu nogulsnēšanās tvertnēm, tika mehanizēts peldošo garozu sasmalcināšana, lai tas nebūtu jāveic ar rokām. Notekūdeņu attīrīšanas kvalitātes analīzes tika veiktas divas reizes dienā. Šo darbus izpildīja rajona sanitāri epidemioloģiska stacija. Lai uzlabotu notekūdeņu attīrīšanu, tika izbūvētas attīrīšanas ierīces Ventas labajā krastā. Tajā notekūdeņus attīrīja mehāniski, bioloģiski un pirms ielaišanas Ventā hlorēja.

1965. gada februārī komunālo uzņēmumu trests tika reorganizēts par Kuldīgas rajona komunālo uzņēmumu kombinātu.

Pilsētai augot un attīstoties, septiņdesmitajos gados pieauga vajadzība pēc dzeramā ūdens, esošās ūdens sistēmas spēja nodrošināt tikai to apjomu, kas līdz tam bija nepieciešams. 1972. gadā tika uzsākti apjomīgi darbi pie jauna ūdensapgādes kompleksa, tika izurbta vēl viena artēziskā aka un paplašināta dzeramā ūdensvada līnija. Kompleksā bija paredzēts uzstādīt arī atdzelžošanas iekārtu un izbūvēt hlorētavu. Pilsētā šajā laikā ūdensvads galvenokārt tika būvēts no čuguna caurulēm, kuru diametrs bija no 50 līdz 150 mm. Tīkla kopējais garums ap 13 tūkstošiem metru. Pilsētā bija pieejami 31 sabiedriskā ūdens ņemšanas brīvkrānu. Mūsdienās kopējais ūdensvada tīkla garums ir 62.565, bet kanalizācijas tīkla kopējais garums ir 55.358 km, un ir pieejami 14 sabiedriskā ūdens ņemšanas brīvkrāni.

1972. gada ūdensvads deva patērētājiem 544 tūkstošus m³ dzeramo ūdeni. Ūdensvada abonentu skaits pilsētā sasniedza 218, no kuriem 43 uzstādīti ūdens mērītāji, pārējiem patērēto ūdens daudzumu aprēķināja pēc normām. Mazais ūdensmērītāju skaits izskaidrojams ar to, ka ūdens satur daudz dzelzs, dzelzij oksidējoties ūdens mērītāji tika sabojāti. Lai uzlabotu šo situāciju, projektējot jauno ūdens ņemšanas kompleksu, paredzēts tajā uzstādīt atdzelžošanas iekārtu.

Ūdensvada tīklu apkalpoja divi santehniķi. Viņu rīcībā bija specmašīna uz automašīnas GAZ-51 bāzes. No mehānismiem saimniecības tiešā rīcībā bija kompresors ZIF-55 un pārvietojama piekabe ar slēgtu virsbūvi, kuru izmantoja ūdensvada un kanalizācijas saimniecības strādnieki, strādājot uz ielas ūdensvada avārijas avāriju likvidēšanas darbos vai citos darbos, lai apsildītos, apģērbtos un novietotu savus darbarīkus. Avāriju gadījumos tik izmantots ekskavatrors E-153.

1982. gada 1. janvārī darbu sāka Kuldīgas pilsētas un rajona ūdensvadu un kanalizācijas saimniecības pārvalde.

SIA „KULDĪGAS ŪDENS” tika izveidots 2003. gadā, kad Kuldīgas pašvaldības uzņēmums „Ūdensvada un kanalizācijas saimniecības pārvalde” tika pārveidots par kapitālsabiedrību. Dažu gadu laikā notika būtiskas pārmaiņas un uzņēmums kļuva par veiksmes stāstu, nomainījās arī vadība, par uzņēmuma vadītāju kļuva Andris Kļaviņš. Ūdenssaimniecība piedzīvoja apjomīgus modernizācijas darbus. No 2009. līdz 2012. gadam tika realizēts apjomīgs projekts „Ūdenssaimniecības attīstība Kuldīgas pašvaldībā” (http://kuldiga.lv/projekti/). Ap 2012. gadu uzņēmums bija ticis galā ar finansiālajiem jautājumiem un strādāja ar nelielu peļņu. Šajā laikā uzņēmumā tika nodarbināti 33 cilvēki. Paplašināts uzņēmuma piedāvāto pakalpojumu loks, veikta darbu intensifikācija un racionalizācija. Lai ietaupītu energoresursus, nomainīti visi padomju laikos ražotie sūkņi, kas patērēja ļoti daudz elektroenerģiju. Realizēti vairāki Eiropas Savienības finansēti ūdenssaimniecības attīstīšanas un modernizācijas projekti. Lai arī KU galvenā darbības joma bija ūdenssaimniecība, uzņēmums aktīvi iesaistītājs arī pilsētai nozīmīgu objektu būvē, piemēram, Kuldīgas vecā ķieģeļu tilta restaurācijas projektā, vieglatlētikas halles un koģenerācijas izbūves projektā.

Vairāk par uzņēmumu SIA „KULDĪGAS ŪDENS” mūsdienās https://udens.kuldiga.lv/par-mums/