Ūdens atdzelžošanas stacija



SIA „KULDĪGAS ŪDENS” rūpējas par to, lai kuldīdzniekiem būtu pieejams tīrs un kvalitatīvs dzeramais ūdens, kas satur zemu dzelzs līmeni.

Latvija ir bagāta ar saldūdens resursiem, taču galvenā problēma ir saistīta ar to, ka ūdens sastāvā ir dabīgās izcelsmes dzelzs, mangāna un sulfāta jonu paaugstinātā koncentrācija. Tādēļ viens no galvenajiem ūdens piegādātāju uzdevumiem ir nodrošināt dzeramo ūdeni atbilstošā kvalitātē, kas noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 235 ”Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”. Gruntsūdeņos, kurus izmanto Kuldīgas pilsētas ūdensapgādē, ir paaugstināta dzelzs koncentrācija, tādēļ, lai uzlabotu dzeramā ūdens kvalitāti, tiek veikts ūdens atdzelžošanas process.

Kuldīgas pilsētā ūdens atdzelžošanas stacija tika uzbūvēta 2001. gadā, savukārt darboties tā sāka 2002. gada aprīļa beigās. Stacija dienā var attīrīt līdz 3800 m3 ūdens, taču pašlaik tā attīra vidēji 900 – 950 m3 ūdens dienā. Atdzelžošanas stacijā ir četri spiediena filtri. Ūdens attīrīšanas process sastāv no aerācijas un filtrācijas. Attīrīšanas procesa sākumā neattīrītais ūdens no piecām artēziskajām akām tiek pārsūknēts uz spiediena filtriem, kur notiek aerācija. Aerācija ir pazemes ūdens piesātināšana ar gaisu, kā rezultātā divvērtīgais dzelzs oksidējas par trīsvērtīgo. Oksidācija notiek slēgtās kamerās, jeb oksidācijas tvertnēs. Oksidācijas tvertnē ūdens uzturas pietiekami ilgi, lai notiktu divvērtīgā dzelzs oksidācija. Spiedfiltrā ūdeni dzidrina, filtrējot caur porainu slāni. Filtrus skalo ar gaisu un ūdeni, no apakšas uz augšu.




Pēc attīrīšanas ūdens ieplūst divos pazemes betona rezervuāros. Filtri tiek skaloti ar ūdeni no tīrā ūdens rezervuāriem. Viens skalošanas cikls izmanto ap 10 m3 ūdens un tikpat gaisa. Pēc skalošanas pirmo filtrātu pārsūknē uz kanalizācijas tīklu, tas nonāk SIA ”KULDĪGAS ŪDENS” kanalizācijas tīklā un pēc tam atkal tiek attīrīts ūdens atdzelžošanas stacijā.

Tīrais ūdens no pazemes rezervuāra caur otrā pacēluma sūkņa staciju tiek pārsūknēts pie patērētājiem. Sūkņu stacijā ir 5 sūkņi, 1 darbojas, kamēr 4 paliek rezervē un pieslēdzas, ja tas ir nepieciešams.

Kādēļ jāveic atdzelžošanas process?

Dzelzs ir nepieciešams cilvēka organisma normālai funkcionēšanai – 10 līdz 50 mg dzelzs dienā. Cilvēks dzelzi pārsvarā uzņem ar pārtiku un tikai 5-10% no nepieciešamā dzelzs daudzuma tiek uzņemts ar ūdeni. Pasaules Veselības organizācija (World Health Organization – WHO) noteiktajos dzeramā ūdens standartos dzelzs koncentrācija netiek limitēta, vienlaikus rekomendējot nepārsniegt 0.3 mg/l. Tā ir robeža, virs kuras var sajust dzelzs piegaršu ūdenī. Vidēji cilvēkam nāvējoša dzelzs doza ir 200-250 mg/kg cilvēka svara, bet, uzņemot 0.4 mg/kg dienā, netiek radīta būtiska negatīva ietekme uz cilvēka veselību. Eiropas Savienības noteiktais dzelzs normatīvs dzeramajā ūdenī ir 0.2 mg/l. Pie tam dzelzs savienojumiem dažkārt var būt lielāka ietekme uz cilvēka veselību nekā tikai dzelzs joniem. Lai arī Kuldīgā, salīdzinot ar citām vietām Latvijā, ir zems dzelzs piejaukums ūdenim, atdzelžošanas process ir jāveic. Pateicoties dzeramā ūdens attīrīšanas sistēmai, droši varam apgalvot, ka dzeramais ūdens patērētāju ūdensvados ir augstas kvalitātes, tas atbilst Eiropas Savienības direktīvām un MK noteiktajiem standartiem.

Avots: “Atdzelžošanas principi un to pielietojums dzeramā ūdens sagatavošanā”, Dr.sc.ing. Tālis Juhna, 2007. gads.